1975.gadā, vācu zinātnieks Dr. Fritz Popp veica pirmos divus atklājumus par BRT, kad viņš atklāja, ka DNS ir pirmā uzbūve, kas raida iekšējos signālus. Ķermenim caur EM signāliem izdalot fotonus, DNS instruē šūnas, kā ritmiski un harmoniski funkcionēt. Šis process sākas ar ieņemšanu un turpinās visu cilvēka dzīves laiku.

Otrais atklājums tika izdarīts 1978.gadā, kad Austrālijas zinātnieks Ross Adey atklāja ķermeņa otru komunikācijas centru. Viņš novēroja, ka šūnu membrānas svārstās, jeb rezonē, atkarībā no šūnas, izveido "bioloģisko logu", ko pazīst arī kā "Adeja logu". Katram "logam" ir izmērāmas un definējamas frekvences, amplitūdas un fāzes, kurām ir atšķirīgi diapazoni, kas projicēti uz dažādām viļņa īpašībām. Informācijas pārraidīšanai un aktivitāšu pielāgošanas veicināšanai var tikt izmantots tikai aktīvs "logs". Tas veido dabīgo atlasi šūnās un audos. Izmainot sistēmas bioloģisko logu, notiek funkcionālas izmaiņas, ko sauc par fāžu izmaiņām. Šīs izmaiņas palīdz organismam pielāgoties vides izmaiņām vai nu endogēni (no organisma iekšpuses), vai eksogēni (no organisma ārpuses).

Šo atklājumu rezultāts nozīmē, ka DNS un šūnu membrānas organismā ir gan EM biokomunikācijas pārraides, gan uztveršanas centri. Šie divi centri uztur kārtību un integritāti, pat tad, kad EM lauki ārpus ķermeņa ir daudz intensīvāki. Tie pārveido iekšējo sinhronizāciju (saistīto indukciju stāvokli); organizē šūnas aktivitātes ar lielākām mūsu orgānu bioloģiskām vienībām un, kas ir vēl svarīgāk, rada dabīgo atlasi, lai novērstu mūsu orgānu pārāk lielu izmantošanu. Kamēr šie centri strādā pareizi un komunikācija starp audiem, orgāniem un apakšsistēmām nav ietekmēta, vai traucēta, ķermenis uztur darbību, integritāti, sinhronitāti un dabisko atlasi. Ja dabiskā selekcijā pataloģiskie aspekti ir pauduši, vai nodevuši signālu un organisms tos nav apmierinoši apstrādājis, pielāgošanās spējas ir apdraudētas, kas noved pie funkcionāliem traucējumiem un slimībām. Biorezonanses terapijas galvenais mērķis ir šādu pārmaiņu izlabošana.